Mācītājs ar teļu.

3. A. 1739. Skolnieks Latgalē. N. Rancāna kr.

Vīnam popam taisējīs cīši lels vādars, ar kuru jis saslymova. Jis tamā laikā syuta pēc doktora. Dreižā laikā aiztak dzjačoks da doktoram. Tys doktors ar bejs napavysam vasals un navarējis atīt apraudzīt popu. Gudrais doktors īroksta mozu zeimīti rasnajam popam, lai šis īmeizny gluozē "un atnas man, tod es redzēšuy kas par slimību".

Rasnais pops tū i padarēja, īmeizja gluozē un 1yka atnast doktoram. Djačoks, pajēms gluozi, tecēja dreizā laikā uz doktoru. To ko mudri steigdamīs, uz ceļa jam misējuos kuoja un jis pakusta un tu- gluozi ar meizolim izlēja. Par laimi tamā šaltē goni dzyna lūpus, to suoka vīna gūvs meizt. Šis djačoks palyka gluozi zam gūvs uri.gūvs pīmeiza. Ar šīm gūvs meizolim jis pīguojis pi doktora. Šis doktor&127;, uzlicis brilles uz acim skatējuos meizolu gluozē un tad pīrakstēja zeimīti popam: "Jyus varīt radīt teļu."

Pops, puorskaitējs doktora zeimēti, nūsabeiduos par tū. Nūdūmuoja, nasacīdams nikuo, aizbēgt, pīteice sovam kučeram aizjyugt zyrgu un teice : "Brauksim uz tuoluoku molu Krīvijā."

Tys kučers aizjyudze zyrgu, ītaisēja lobos rogovas, sāduos obi rogovuos i brauce: Pīguoja jīm vokors, dabrauce pī vīna cīma, prasējuos nakts muojas. Tāmā cīmā vīna saimnīca beja cīši ar mīru, labi izjēme kai jau i muocītuoju. Tur beja krīvu naras: vīna zamuok, ūtra augšuok pret grīstim. Popam deve vītu augstuokuos ņaruos, ļai guļ tur, kur ir syltuoks, Saimineicei atsavede gūvs, i jei īnese teļu ustobā un palyka zam popa narom. Naktis laikā pasamūdis pops klausuos, ka zam juo gultas talāns bļaun. Tyuleņ pops cēlēs kuojuos suoka mūdynuot sovu kučeri, pīteice jam jyugt zyrgu: Tai šaltei, kamār kučers jyudze zyrgu, pops beja apsagērbīs, pabeice saiminīcei par nakts muojom un pīsalīcīs pi talāna, grib vest jū leidze ar sevim. Šei saimineica dikti aizraudova un kērēs pi talāņa: "Jyus mani gribit tik dikti nūkryudīt. Man ir vīna vīņ gūtene un nyu man ir talāns, kuru es dūmuoju audzynuot, a jyus man gribit jū atjemt!"

Pops soka: "Tys ir talāns muns, man jau agruok par tū rakstīja doktors."

Kučers pīguojis pi popa, sveikstēja jam ausī: "Atdūdīt šū talānu buobai, myusim nabyus klopotos i nikaidas bādas."

Pops paklausēja sovam kučeram i atstuoja talānu pi tuos saiminīcas un īdeve jai vēl calkovu naudas. Atbraucis muojuos pateice paldīs doktoram, ka jis jū ir izgluobis.