4. A. 1775. J. Medne no M. Riekstiņas Nūrmuižā. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes II, 381 2252-2254.

Reiz dzīvojis tāds nejauks mācītājs, kuŗš nabagiem nemaz nepalīdzējis. Kad kāds lūdzis, lai dod viņam ēst, mācītājs teicis: "Ēdiet baltmaizi ar sviestu!" Bet kur ņemsi baltmaizi ar sviestu, kad nav ne dienišķas maizītes? Ķesteris arī to zinājis un bijis uz mācītāju ļoti dusmīgs.

Vienreiz mācītājs staigājis ar ķesteri pa mežu un nomaldījušies. Sāk gribēties ēst. Ķesteris izvelk no kabatas rupmaizi un ēd. Mācītājs prasa, lai dod viņam arī. Ķesteris saka: "Ēdiet baltmaizi ar sviestu!"

&127;ienāk nakts. Bet nu mācītājs tā izkratījies, tā izgribējies ēst, ka nekur glābties. Ķesteris uzkāpj kokā un ierauga uguntiņu. Pats tas skrien uz to pusi pa priekšu, bet mācītājs nāk pakai lēnāki. Ķesteris piesaka saimniecei, lai mācītāju vakariņās nelūdzot, lai tikai pasakot: "Nāciet vakariņās!" Ja tad nenākot, lai vairāk nesaucot. Labi. Atnāk mācītājs. Saimniece sauc vakariņās. Ķesteris iet tūliņ, bet mācītājs gaida lielākas lūgšanas. Neko darīt, šim jāpaliek bez ēšanas. Mācītājs lūdz ķesterim, lai dodot viņam ko ēst. Ķesteris atteic: "Ēdiet baltmaizi ar sviestu!"

No tās reizes mācītājs palicis pret nabagiem devīgs un nav vairs sacījis: "Ēdiet baltmaizi ar sviestu!"