Nelaimīgais jauneklis.
1. A. 1775. Skolnieks J. Daizis no 56 g. vecās Ievas Daizes Nīcā. K. Lielozola kr.
Reiz bijis viens muļķa puisis, kas gribējis precēties, bet nezinājis, kas viņu novedīšot pie sievas mātes, kur viņš domājis iet. Vienu dienu viņš nogājis pie kaimiņu saimnieka un lūdzis, lai tas viņam ejot līdz. Saimnieks bijis ar mieru, bet teicis, ko darīšot, ja viņš daudz ēdīšot, pie sievas mātes iau nevajagot daudz ēst. Saimnieks to pamācīja, ka viņi noiešot un kad viņus raidīšot ēst, tad viņš lai ejot saimniekam pakaļ. Kad šis jau būšot diezgan ēdis, tad viņš uzmīšot šim uz kāju, un tad lai šis ceļoties no galda augšā un lai teicot: "Paldies par maltīti!"
Nu abi divi arī aizgājuši, sievas māte aicinājusi abus pie galda. Abi piesēdušies pie galda un ēduši, bet suns, pa pagaldi staigādams, uzminis muļķa puisim uz kāju. Tā uz reizi puisis piecēlies un teicis: "Paldies par maltīti!"
Saimnieks nezinājis, kas šim būtu uz kāju uzminis, un viņam arī palicis kauns un viņš gājis arī no galda nost. Sievas māte vēlāk raidījusi abus&127; gulēt. Kad apgulušies, tad viņi nevarējuši nemaz aizmigt, kā gribējies ēst. Saimnieks teicis muļķim, ka abrā esot mīkla, lai ejot ēst un lai viņam arī atnesot. Muļķis izkāpis no gultas, piegājis pie abras un ēdis, ka čakstējis vien. Muļķis paņēmis pilnas rokas ar mīklu un nesis arī saimniekam. Kā jau pa nakti, nevarēdams redzēt, muļķis apmaldījies, piegājis pie sievas mātes gultas un nosmērējis tai visus gurnus ar mīklu. Kad viņš otrreizi atkal nesis mīklu, tad pienesis pie saimnieka. Nu muļķis gribējis iet gulēt, bet rokas bijušas aplipušas ar mīklu. Viņš nu prasījis saimniekam, ko lai darot. Saimnieks teicis, ka uz galdu esot krūza, lai ejot tur nomazgāt. Muļķis piegājis pie galda un bāzis uz reizu abas rokas iekšā, bet nu nevarējis vairs izraut rokas ārā, gājis atkal pie saimnieka un prasījis, ko darīt. Saimnieks teicis, lai izejot laukā, tur esot viens balts stabs, lai sitot krūzu gar to stabu, tad rokas būšot vaļā.
Par to brīdi sievas māte atmodusies un domājusi, ka viņa ir noķēzījusies, gājusi laukā tīrīties. Muļķis izgājis laukā, noturējis saimnieci par balto stabu un sitis tai ar krūzu, kas tūliņ saplīsusi un rokas tikušas brīvas. Pats nu atkal mudri skrējis iekšā gulēt. Sievas! māte, domādama, ka vīrs pamanījis, ka viņa netīra, ejot viņu sist, un tādēļ viņa teikusi: "Mīļo vīriņ, nesit, nesit, es tikai drusku vien esmu netīra."