5. A. 1775. V. Akmentiņš Lubānas pag., Zvidzienas apkārtnē. A. Aizsila kr.

Vīns gribējs apsaprecētīs i jis guojs ar svuotu svuotuos. Bet svuotuojamais bejs lels āduojs. Aizguojuši jau uz nūdūmuotuo jaunovu i sasvuotoj jau jū. Jīm uzlīk gaļis ēst, i cikam vusi izīt ūtrā ustobā sazavienuot, jī palīk divatā ar svuotu pi golda. Briugonam kauns daudz ēsit, to jis pīgruob gaļis i pīlīk capurē. Kad jam prūm ejūt, pīnuok kuorta bučuot tāvam i muotei rūku, tai jam gaļa vysa izbierst. Tai jam tics kauns un jis aizbēdzs prūm.

Aizīt tūlaik uz ūtru sātu. Tur sazasvuotoj, otkon jīm uzlīk ēst. Vairs jis nalīk capurī nikuo. Te jis radz, ka sīvis muote jauc maizi un tod jis dūmoj: nu biušūt ēšana, ka visi aizmigšūt.

Naktī visi aizmiguši, a svuots ar briugonu dūmoj par meikli. Beidzūt briugons siuta svuotu uz baļvu, a svuots naīt. Tod briugons pats īt. Svuots prosa, kab šam arī atnastu. Briugons pīād pats, nas svuotam, a napatruops danest svuotam, daness sīvas muotei. Sīvis muote timā laikā suokuse bezdēt, a jis vsoks: "Nopiut, napiut, nav jau korsta."

Reitā sīvis muote dūmoj: kur jei nūzasmērējusīs? Aizīt uz vuogiuzi mozguotīs. A briugonam bāda par rūkom, ka vusis ar meikli. Viņš dūmoj: kur nūzamozguotīs: Apsavērās, atradis taidu mozu skriuzeiti. Gribējs timā nūmozguot, a kai buozs rūkis, tai īkšā palikušas un uorā vairs dabiut navarējs. Beidzūt jis skrējs ar vusu skriuzeiti uz vuogiuzi. Taisni timā laikā sīvis muote mozguojusēs, i jis uzskrējs uz plikis sīvis muotes. Jis īzaskrējs un napazins dūmoj: tei kozla (kaza). Suocs sist skriuzeiti pret kozlu, a sīvis muote suokuse bļaut. Nūzabeidīs briugons, skrēja uz ustobu un pīcēls svuotu un abi ar svuotu mudri prūjom. Tai jis navar dabiut sīvis un dzeivoj visu miužu bez sīvis.