Mācītājs, sprediķi sakot, lād.

2. A. 1785. B. Z. Vende Dikļu pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes II, 379, 2247.

Ķesteris gribējis mācītāju piemuļķot. Viņš iespraudis uz kanceles malas mīkstā segā adatas. Svētdienā mācītājs svētījis draudzi, pacēlis rokas: "Tas Kungs lai tevi svētī un . . . (nolaidis rokas uz segas). Ak tu, sātāns!"