Mācītājs, sprediķi sakot, lād.

3. A. 1785. B. P. Šmits Raunā.

Viens mācītājs bijis ieradis, sprediķi sākot, arvien uzsist rokas uz kanceles. Ķesterim bijuši palaidnīgi puikās, ko mācītājs arī zinājis un šad un tad tos puikas sabāris. Puikas nu gribējuši arī mācītāju pakaitināt un iesituši kanceles malā asas nagliņas. Sprediķī mācītājs sacījis: "Kas ir to pasauli radījis?" un sitis ar rokām uz kanceles malu. Tad atrāvis rokas un iesaucies: "Palaidņu puikas!"

Piezīme Tādus pašus jokus ir vēl uzrakstījuši Anna Kalniņa Jaunpiebalgā (P. Birkerts, L. t. a. II, 355, 2175) Erna Skuja Rīgas jūrmalā (II, 355, 2176) L. Lazdiņa Iecavā (II, 356, 2177) un N. Kalniņš no M. Kalniņas Suntažu Kastrānes pag. (II, 365, 2208). P. Š.