3. A. 1790. V. Zacharska no K. Mačalska, Rozentovas pag. Latvju kultūras kr.

Vīnā mīstiņā dzeivūoja-vīns baznīckungs ar sovu varganistu, kuram beja vuords Ontons. Baznīckungs mīļuoja sovu varganistu par tū, ka jis beja cīši taisnīgs un jam varēja uzticēt vysaidas darīšonas. Vīnā vokorā baznīckungs ar sovu varganistu izguoja pastaiguot. Tymā laikā dzyna lūpus muojuos. Pi ituo mīstiņa beja muiža. Tymā muižā pi muižinīka beja izaudzēts vērsis, labi izbaruots - ar vīnu pīnu. Vērsīti muižinīks turēja meitas kuozom. Baznīckungs pasavēra uz vērsīša un runoj Ontonam: "Labi byutu paēst taidas tuklas vērša gaļas."

"Jā," atbildēja varganists, "Na slikti byutu paēst lobas gaĻas."

Tai parunuoja baznīckungs ar varganistu un nūguoja uz sovu sātu gulātu. Puorīt divi dīnas, varganists atvad muižinīka vērsīti un sauc baznīckungu, runuodams: "Nu, baznīckungs, jem nazi, grīzsim itū vērsīti, es jū nūzogu nu muižinīka. Baznīckungs suokumā nagribēja un runoj : "Jo izzynuos muižinīks, byus cīši nalabi, paskaitīs myusus par zagļim."

Bet varganists runoj: "Nikas nazynuos un uz myusu muižinīks nikod napadūmuos, bet mes tū vērsi apēssim."

"Labi," pasacīja baznīckungs, pajēmja nazi un nūgrīzja vērsīti, nūjēmja uodu un gaļu sadalīja divējuos daļās. "Tagad vajag sadalīt uodu," baznīckungs runoj varganistam, "Es pajemšu uodu, bet tev nūmoksuošu ar naudu." Varganists uz itim baznīckunga vuordim nikuo napasacīja. Reitā muižinīks verās, ka nav vērsīša un suocja vysur meklēt. Meklēja dīnu, ūtru un trešu, bet vērsīša kai nav, tai nav. Sadūmuoja muižinīks: īšu es pi baznīckunga, parunuošu, varbyut, baznīckungs zyna, kas nūzoga munu vērsīti."

Atīt muižinīks pi baznīckunga un atroda sātā obus ar varganistu. Muižinīks suocja stuostīt baznīckungam, ka jau treis dīnas atpakaļ pazuda vērsīts. "Kas jū man atrastu, es īdūtu tam daudz naudas." Muižinīks soka Ontonam: "Pasaverīs tu man acīs un tūlaik zynuosi vysu taisnību."

Kad baznīckungs izdzierda, ka muižinīks tai runoj, dūmuoja, ka varganists izdūs jū, un suocja pats runuot muižinīkam, ka vērsīti nūzoga varganists. "Gaļu jau sadalījām, bet vēļ nasadaļījām uodas, par tū, ka varganists gribēja sev, bet es sev."

Muižinīka acīs Ontons atvylka uodu aiz rogim. Baznīckungs tvēra aiz astes un kai kuovja, Ontons nūkryta zemē, bet baznīckungs, turēdams aiz astes uodu, lykās ar golvu pi sīnas un nūkrita pi zemes. Tai Ontons ar baznīckungu ilgi gulēja, bet muižinīks pajēmja vērsīša gaļu un uodu un nūskrēja uz sovu sātu. Kad pasacēļa baznīckungs ar sovu varganistu, jau nabeja ni gaļas, ni uodas.