2. A. 1791. J. Bankins «Šis un tas» I, l872, 28.

Divi saimnieki bija lieli zagļi. Tie viens saucās par Duksi un otrs par Piksi un abi dzīvoja attālu no citiem dziļi mežā; tie par naktīm staigāja apkārt zagdami un par dienu savu zagumu izlietāja.

Šie reizu nogāja uz nāburgiem, Duksis kūtī auna zagtu un Piksis dārzā pie kāpostiem. Bet saimnieks naktī dzird, ka kūtsduris nočīkst. Šis paceļ savu dēlu un stellē: "Anci! ej dēls, lūkā, kas tur ir kūtī! Sauc Duksi, rīdi un pucini, skati vai tur nav zagļi!"

Dēls, miegu no acīm berzēdams, negrib rausties no gultas; bet kad tēvs tam otru un trešu reizi uzsauc: "Vai iesi!" tad izvelkas pa istabas durīm. Šis nu sauc suni: "Duksi, Duksi, se, se, se!"

Bet Duksis nebija šoreiz mājās, tas bija aizvazājies uz kaimiņiem. Zaglis Duksis, to dzirdēdams un turēdams šo par savu biedru, saka: "Klusu, klusu, es tepat esmu!"

Ancis satrūcies, vēl otru reizu sauc: "Duksi, Duksi, se, se!" Zaglis kūtī vēl diktāki izsaucas: "Vai tu klusēsi, es tak šepat esmu!"

Nu Ancis nobijies ieskrien istabā un stāsta tēvam, ka pats vells ielīdis Duksī. Tēvs stellē dēlu pie Puntuļa Juŗa, kas liels grāmatnieks un labs buris, lai tas nāk un izdzen no Dukša jauno.

Ancis aizskrien pie tā; bet viņš ir slims un stīvs ar kājām, guļ gultā un nemaz nespēj pakustēties. Kad nu Anča aicināšana un lūgšana neko nelīdzēja, tad viņš paņēma to kā rudzu maisu pār pleciem un stiepa uz mājām; bet lai ar grūtu nastu žiglāki tiktu galā, gāja taisni caur kāpostu dārzu. Piksis, redzēdams vīru nākam ar vilci, un baltumu, Juŗa pakaļu, turēdams par auna galvu, prasīja: "Vai dabūji?"

Ancis atbild: "Dabūju gan!" - "Liec' zemē!" Piksis sacīja, "man nazis ķešā, kausim nost."

Puntuļu Juris, to dzirdēdams. Ančam no muguras zemē un laiž ar savām stīvajām kājām lesku leskām prom uz mājām. Ancis aiz bailēm ieskrien istabā; Duksis ar Piksi, viens ar aunu, otrs ar kāpostiem, aizmetas uz savām mājām.

Saimnieks, rītā uzcēlies, atrod savu suni Duksi gluži veselu, bez kāda ļaunuma, bet uziet, ka auns no kūts prom un kāposti dārzā nogriezti. Nu gan mana, ka nekāds velns nav bijis iekš Dukša, bet tik abi zagļi viens ar otru domājuši saziņoties un sarunāties.