2. A. 1833. E. Auniņa Jaunpilī, Vidzemē. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes. II, 362, 2199.

Mācītājam bijis kučieris. Mācītājs sūtījis viņu uz krogu pēc alus. Krodzinieku saukuši par Lūkāsu. Kučierim, mājā braucot, bijis jābrauc gar baznīcu, tāpēc tas iegājis baznīcā, lai brauktu reizē ar mācītāju . Mācītājs pašlaik stāstījis par Lūkāsu un rādījis ar rokām uz ļaudim. Kanceles priekšā bijis arī viņa kučieris. Mācītājs rādījis ar rokām un jautājis: "Ko teicis Lūkāss?"

Kučieris, domādams, ka mācītājs ar viņu runā, pieceļas un saka: "Viņš teic, lai samaksā pa priekšu vecu, tad dabūs jaunu."

Piezīme. Tādu pašu pasaku ir vēl uzrakstījusi Eļļuku Vilma no Zalves pagasta, bet alus vietā tur ir gaļa un Lūkāsa vietā Mozus. Vēl cits variants ir no Mellužiem, kur Mozus vietā ir Jāzeps. P. Birkerts, L. t. a. II, 362, 2200. P. Š.