Pīķis trumpis.

1. A. 1889. A. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis Smiltenes pag.

Reiz vienā draudzē mācītājs bijis liels kāršu spēlmanis un dzērājs. Mācītājs caurām naktim spēlējis kārtis.

Reiz mācītājs dievvārdu laikā uz kanceles apgūlies. Kad viņš pamodies no miega, tad pilnā balsī kliedzis: "Pīķis trumpis, ercins mariāžs!"

Draudze sākusi pilnā kaklā smieties. Mācītājs manījis, ka nu ir slikti, sācis no kanceles tiesāt kāršu spēlmaņus un dzērājus, jo tiem būšot elle vaļā . . .

No tās reizes mācītāju neviens savādi nesaucis, kā pīķis trumpis.

Piezīme Tādu pašu joku stāstiņu esmu arī Raunā dzirdējis. Vēl tādus jokus ir uzrakstījuši: Rezgaļu Vēra Rīgā (L. t. a. II 428 2378), Centa Grunte Sveiciema pag. (II, 429 2382) M. Troica Dzelzavā (,II 430 2384), V Veinberga Mellužos (II 430 2385) L Mauriņš Stalbes pag. (lI 431, 2386), M. Bērziņš Umurgā (ll, 431, 2387) un O. Timanis Alsviķu pag. Tima&127;os (II, 431, 2388). P. S.