1. A. 1842. Skolnieks A. Aļļis no A. Šenvalda Nīcā. K. Lielozola kr.

Reiz vienam leišu mācītājam bijis ķesteris un tas baznīcu slaukot, sasitis svētā Pēteŗa tēlu. Ķesteris, tēlu sasitot, baidījies ka viņš vairs nevar palikt ķesteŗa amatā. Viņš gudrojis, kā sev varētu izlīdzēties. Tur pat tuvumā dzīvojis kurpnieks, labs dzērājs. Viņš nu aizgājis pie tā kurpnieka un lūdzis, vai šis nevarot viņam kā palīdzēt. Viņam baznīcu slaukot, sasities svētā Pēteŗa tēls. Vai viņš nevarētu par baznīcas laiku tā vietā stāvēt. Kurpnieks arī apņēmies pastāvēt par baznīcas laiku svētā Pēteŗa vietā, un ķesteris samaksājis tam trīs sudraba daldeŗus par to, ka viņš nostāvēs par baznīcas laiku svētā Pēteŗa vietā. Kurpnieks, lai tam būtu drošāka dūša, aizgājis uz krogu iedzert. Krodznieks ielējis divus šņabjus un kurpnieks tūliņ aizmaksājis vienu sudraba dalderi. Krodznieks brīnījies, kur tas kurpnieks dabūjis tādu naudu, jo viņam naudas nekad nebijis. Krodzinieks prasījis, kur viņš tādu naudu ņēmis. Kurpnieks pirmāk gan negribējis teikt, bet pēcāk tomēr pateicis un izstāstījis, ka ķesteris, baznīcu slaukot, sasitis svētā Pēteŗa tēlu. Ķesteris esot atnācis pie viņa, lai šis ejot par baznīcas laiku pastāvēt svētā Pēteta vietā: "Par to nu ķesteris man iedeva trīs sudraba dalderus."

Krodznieks, dabūjis to zināt, ielēja vēl divus šņabjus un teica: "Šie nu ir četri šņabji, ko tu tagad dzer, un ej tūliņ uz baznīcu un stāvi svētā Pēteŗa vietā!"

Kad kurpnieks nogāja, tad ķesteris to ielika glāžu skapī svētā Pēteŗa vietā. Baznīcā sanāca daudz baznīcēnu: meitas un puiši, vecas sievas un vīri. Kurpnieks pēc norunas nedrīkstēja nemaz pakustēties. Par to laiku, kad mācītājs bija baznīcā, kurpniekam uznākusi vēdergraize un viņš vienreiz jau paraustījis bikses otreiz parastījis bikses. Bet kā nu mācītājs teicis, ka vajagot lūgt svēto Pēteri, visi tūliņ nometušies ceļos. Pēterim nu uznākusi liela vēdergraize un viņš, pa glāžu durvim laukā mukdams, apķēzījis pašu mācītāju un arī baznācēnus.

No tā laika leišiem vairs baznīcā nav svētā Pēteŗa, bet svētā Mārija stāv viena pati. Ja leišiem prasa, kur svētais Pēteris, tad viņi paliek dusmīgi.