1. A. 1843. V. Zacharska no 53 g. veca J. Anžāna Bukmuižas pagastā. V. Podis krājumā.

Vīnu reizi senejūs laikūs dzeivuoja uz šuo pasauļa vīns zemnīks Odums. Juo ustobeņa guozuos jau uz suoņa: beja pavysam vaca.

Sadūmuoja Odums sataisīt jaunu ustobu, pīvoduoja jis nu meža molkys, sataisēja ustobu un salyka tī ustobā cepli. Muolu jis jēmja tīpat aiz ustobys un tī, kur roka tū muolu, beja izrokta lela dūbe un nu leita jei bija pylna pīlīta ar yudeni.

Kod zemnīks pabeidzja sovu ustobu, jis sataisēja olu, pajēmja brandīņa un pasaucja sābrus gostūs uz jaunys dzeiveibys. Bet vys paprīšku jis nūguoja uz mīsteņi, kurs beja notuoļi nu juo, pasaucja bazneickungu, kab bazneickungs puorsvēteitu ustobu. Atbraucja bazneickungs, porsvētēja Oduma ustobu un nūbraucja. Pēc bazneickunga pi Oduma saguoja sābri. Odums vyspyrmuok apvylka boltu jaunu kažuku, pajēmja suoli, kukuli maizys un taipat tū buteli brandīņa un izguoja uorā apstaiguot apleik ustobys treis reizys. Odums īt apleik, a juo gosti vaicoj: "Kas tī staigoj,?"

Odums jīm atbild: "Pats Dīvs staigoj ar suoli ar maizi ar Jaunu kažuku."

Īt Odums ūtru reizi apleik sovys jaunys ustobys, otkon gosti vaicoj: "Kas tī staigoj?"

"Pats Dīvs staigoj," atbilda otkon Odums.

Īt Odums trešū reizi apleik ustobys un īt taišņi pi pošas tuos dūbis, kur beja jimta muola un nyu beja pylna yudiņa. Gosti vaicoj nu Oduma: "Kas tī staigoj?"

Odums gribēja jīm atbildēt, bet īkrita taišņi tymā dūbī, kura beja dziļa da poša kokla Odumam. Gosti redz, ka Odums īkrita dūbē, jī smīdamīs vēl vaicoj: "Kas tī maun pa yudini?"

Odums ar lelim dusm:im klīdz: "Pats valns staigoj ar maizi, suoli, buteli brandīņa un slapņu kažūku!"

Cik gosti pazasmējuos nu Oduma, bet golu golā daguoja pi tuos dūbis, izvylka Odumu un pēc ituo suoka dzert. Bet tū staiguošormu Oduma apleik dūbis vēl tagad jī pīmin.