2. A. 1845. K. Bukums no 67 g. vecās Ievas Baunes Rūjienas dr. Jurata pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 143, 1720.

Viens nabags vīrs iegājis muižā un lūdzis dāvanas. Kungs teicis: "Tas nav viegls darbs ubagot, es tev iedošu pūšļojamos vārdus, ka tu vari slimniekus ārstēt."

Nabags iemācījies arī tos vārdus un sācis ārstēt, nu nu vairs nebijis jāiet ubagot. Reiz tam pašam kungam iemeties augons kaklā un neviens ārsts viņam nevarējis līdzēt. Kalpi kungam iestāstījuši, ka nāburgos dzīvojot viens pūšļotājs, vai to varbūt nevarētu aicināt? Kungs bijis ar mieru. Atnācis vecis un skaitījis paša kunga iemācītos vārdus: "Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc, mans vilciņš ir ar baltu kāju, tas dziedinās tev' vāju!"

Kungs sācis smieties, augons kaklā pārtrūcis un tas kļuvis vesels.