3. A. 1845. V1. Pilijonoks Asūnā.

Raizi dzievuoja dāds ar buobu un divejim bārnym. Kaidu dīn dāds sakvorova (saslima) un dreiži pēc tam nūmyra. Palyka toļka (tikai) atraitne ar divejim bārnym. Tagad atraitnei īsuocjuos gryutys dīnys, nabeja pat kū āst: ni bārnim, a ni pošai. Dūmuoja jei: tagad vajadzātu īt zogtu, lai varātu puortikt pošai un bārnym, bet arī nalobais var sagyut un īlikt cītumā. Lobuok īšu sleikt, kū as tja dareišu?

Nūguoja atraitne paprīšku da spovidei (grēku sūdzēšanai) da bazneickunga, un suoka vysu, vysu stuosteit, kai labi jei īt, kū jei dūmuoja dareit. Bazneickungs atraitnei pasacjē, lai naīt zogtu, a ni sleiktu; lobuok lai byunūt par doktory, jys te &127;i lobi izvuiceis. Tu pīlosy vysaidu zuoļu un soki itūs vuoraus: "Suns skrīn por tyltu. Četras kuojas, pīkta aste!"

Tagad atraitne beja apmīrīnuota ar sovu dzeivi. Atraitne atguoja da sātai, salasēja zuolis un suoka lečeit ļaudis. Tagad, &127;aužu pi atraitnes kotru dīn natryuka. Beja puortykys pa pylnam pošai i bārnym. Tys bazneickungs, kur jū beja izvuicējis par doktori, beja nūguojis dzeivuot pavysam uz cytu molu, un par atraitni jau beja i aizmiersis. Svešā molā dzeivuodams, bazneickungs sakvorova ar vuoti, kura beja koklā izaugusi un nikaidi doktory navarāja izļečeit. Tja bazneickungam pasacīja, ka asūt tī un tī buoba, kuŗa vareišūt itū vuoti izļečeit. Tyuleņ bazneickungs lyka atvjast itū buobu. Kad buoba beja atvasta, tad jei pajāmja zuoļes un suoka skaitēt itūs vuordus : "Suns skrīn por tyltu. Četras kuojas, pīktā aste!"

Bazneickungs dagodova, kad jei jiraida nu juo izvuiceita un suoka smītīs. Tyrnā laikā, kai smjājuos, jam puorpleisa vuots un palyka jys vasals. Bazneickungs jai īdjavja daudz naudys un buoba dzeivuoja ar bārnym laimeigu dzeivi.