Kā malenieši seskus ķer.

1. A. 1896. P. Šmits Raunā.

Seski, kā zināms, ir mazi un ļoti manīgi kustoņi. Nav viegli viņus uzmeklēt, bet vēl gŗūtāki ir tos noķert. Arī noķerto sesku vajaga ļoti rūpīgi nodīrāt, lai nesabojātu plāno un dārgo ādiņu.

Malenieši turpretī zina noslēpumu, kā daudz vieglāk tikt pie sesku ādām. Stipri aukstās ziemas dienās viņi staigā ar ūdens krūzi rokā pa mežu un meklē seskus. Kad nu pamana kādu sesku, tad pieiet tam gluži klusām klāt un sāk pamazām liet ūdeni uz astes. Pēc kāda laiciņ&127;; kad aste jau piesalusi, uzkliedz labi stipri: "Cui!"

Sesks nu sabīstas un aizskrien, bet piesalusī āda paliek uz vietas.

Vai arī mums tā nevajadzētu seskus ķert?