2. A. 1920. Mārtiņš Starķis Lielvārdē. L. P. V, 288 (124).

Viens saimnieks izlielījās, ka uzkāpšot debesīs. Kungs netic un sader uz kāpostu galviņu, ka neuzkāpšot vis. Labi. Saimnieks pāriet mājā, sagu trīs dienas, trīs naktis rijā un, ceturtā rītā celdamies, mudīgi vien uz muižu. Kungs pretim: "Nu, kas bij? Vai redzēji arī ko debesīs?"

"Kā nu neredzēju? Redzēju: tavs tēvs ganīja mana tēva cūkas."

Nekā darīt - kungam bija jādod kāpostu galviņa.

Piezīme. Gluži tādu pašu variantu ir uzrakstījis A. Korsaks Ezerē. P. Birkerts, L. t. a. II, 213, 1844. P. Š.