5. A. 1920. J. Rainis, Mazie dunduri, kop. raksti, X, 83. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 213, 1843.

Bija viens zemnieks un viens kungs. Tie abi saderēja, kurš labāk macēs melot, un lika pa simtu dalderu. Kungs zemniekam saka: "Baur', tu sāc melot!"

Zemnieks saka: "Kungi vienmēr pirmie sāk, tiem ij melot pirmiem jāsāk!"

Nu kungs ņems melot un saka: "Mans tēvs turēja vērsi, tam bija tādi ragi, kā gandrim, visu gadu vajadzēja skriet, kamēr no viena raga varēja noskriet uz otru."

Zemnieks saka: "Tas viss var būt." Kungs saka: "Baur, tagad melo tu!"

Nu baurs sāka melot: "Mans tēvs turēja cūku, tā no viena gala aptecējās, ar otru atnesās." Kungs saka: "Tas viss var būt." Bet baurs tālāk meloja un saka: "Mans tēvs pupas sēja, tās līdz debesim izauga. Baurs uzkāpa pa vienu pupu debesīs, bet tad viņam apakšā pupas nocirta un viņš nevarēja zemē nokļūt. Tad viņš augšā būdams, atrada pelavas un olu čaumalas, tās viņam bija ko virvi vīt, bet arī tā virve bija pa strupu; tad viņš augšā nogrieza un apakšā piesēja, tā viņš nolaidās uz baznīcas. Bet no baznīcas viņam bija jānolec, un viņš taisni patika uz lielu akmeni, un viņa kājas līdz ceļiem ielīda akmenī; tad viņš, kājas pametis, skrēja cirvi atnest, savas kājas izcirst, Kad viņš atnāca, redz viņš suni viņa kājas graužot, un kā viņš suni ar cirvi cirtis, suns pametis cedeli."

Kungs prasa: "Kas tanī cedelē bija?"

Baurs saka: "Ka tavs tēvs pie mana tēva cūkas ganījis." Tad kungs saka: "Tā nav tiesa, tu melo." Baurs saka: "Kad tu saki, ka es meloju, tad es vinnēju. Es labāk māku melot nekā tu."

Šita zemnieks toreiz vinnējis 100 daldeŗu.