6. A. 1920. Skolniece M. Ašinīka Preilos. N. Rancāna kr.

Seņuok, kungu laikūs dzeivuoja boguots kungs. Jam beja daudz naudys. Vīnu reizi da kunga atguoja biškūpis. Tymā breidī kungs skaitījis naudu. Kungs sacēja uz bīškūpi: "Kas lobuok samaluos? Juo es lobuok samaluošu, tod tu atdūsi man sovys bitis; a juo tu, tod es atdūšu vysu sovu naudu."

Biškūpis ar itū beja ar mīru. Tod biškūpis sacēja: "Tu suoc pa prīšku maluot."

Tod kungs īsuoka maluot. Tūlaik jis soka, ka senuok kungim pīdarēja vysa zeme, tod biškūpis soka; pravda, kundziņu! Tod kungs otkon suoka maluot, ka kungi pēra zemnīkus, ka naklausēja kunga. Tod kungs soka uz biškūpi: "Mlaloj tagad tu,"

Labi. Tūlaik jis soka: "Es vakar saskaitēju, beja četri tūkstoši divi simti sešdesmit pīcas biteitis."

Kungs soka: "Tu maloj."

Tod biškūpis soka: "Maluot i vajaga. " Tod biškūpis stuosta tuoļuok: "Vakar es izguoju uz lauku, klausūs, ka aiz azara kauly vīn skraukš. Tī vylk&127;s ēdja munu biteiti. Kai daguoju kluot, vylks biteiti jau beja apēdis, tik kauli vīn palyka. Salasēju vyss kauleņūs a nu kauleņim sataisēju trepis un kuopu da Dīva pasažālotīs. Dīva es naatrodu sātā, a Dīva muote tūlaik cepa dasys. Jei muņi pamīļova ar dasys i īdeve leidza vīnu gobolu. Tūlaik es kuopju pa dasu zemē, bet tryuka gobola da zemei. Es kai krytu zemē, tai i īskrēju leidz koklam zemē. Kū man tagad dareit? Tūlaik es nūguoju iz sātu, pajēm&127;u luopstu un izzarokuos nu zemes. Tod es aizguoju da kunga."

Tod kungs soka: "Tu maloj."

Bet bitinīks soka: "Maluot i vajaga."

Tad bitinīks sajāmja tuo kunga vysu naudu i nūguoja uz muojom.