1. A. 1960. Dāvus ar Gotardu Kr. Vircavā. L. P. III, 61.

Reiz bijis bagāts vīrs, tam bijusi daiļa meita. Daudz gribējuši daiļo bagātnieka meitu precēt; bet tēvs katru reizi atteicis: "Savu meitu došu tikai tam, kas vismaz tikpat bagāts, kā es!" Nevienam nebija tik daudz mantas un tādēļ meitai nekad no precībām nekas neiznācis.

Bet reiz gadījies manīgs tēva dēls. Tas iegādājies lepnu karīti, labus zirgus, atjautīgu kučieri un braucis pie bagātnieka meitas precībās. Uz ceļa tēva dēls prasījis savam kučierim: "Vai tu māki labi melot?"

"Melot nu gan ne, bet to apstpirināt, ko tu sacīsi, to protu labi."

"Labi, tad laid uz bagātnieka pili!"

Drīzi bijuši bagātnieka pagalmā. Tēva dēls izkāpis no karītes, skatījies uz pili un brīnējies, brīnējies ilgu laiku.

Bagātnieks iznācis pretim un uzprasījis: "Pie mums ir drusku citādākas ēkas. Man pašam ir tāda pils, ka var augšstāvā dzirdēt eņģeļus dziedam."

"Ko, vai patiesi? Vai nenāksi iekšā? Uz kurieni brauc?" ,;Man vēl tāls ceļš priekšā, labāk nemaz neiešu iekšā, lai velti nenokavētos."

"Ne, ne, tev jānāk iekšā. Mana meita šodien gardu azaidu izvārījusi. Tev jānāk paēst."

Iegājis arī. Bet kamēr tēva dēls ēdis, bagātnieks izlīdis pie kučieŗa taujādams: "Klausies, vai patiesi tavam kungam tāda pils, kā viņš tur pirmīt stāstīja? Augšstāvā varot dzirdēt eņģeļus dziedam."

"To es nezinu par eņģeļiem, jo neesmu nekad bijis augšstāvā, bet tikdaudz esmu redzējis pats savām acim: viņu dien vista bija uzkāpusi uz pils jumtu un lasīja zvaigznes."

To dzirdēdams, bagātnieks sadedzis ieskrējis pie tēva dēla un nu vasādi sācis klaušināt: kur braukšot, kādēļ braukšot?

"Braukšu uz precībām!" tēva dēls atteicis.

Lai arī uz precībām," bagātnieks iesaucies; "šodien tik pat tevi projām nelaidīšu. Kur domā aizskriet, vakars tepat laukā."

Tēva dēls ļāvies pierunāties.

Pēc azaida bagātnieks vedis tēva dēlu dārzā un rādījis savus varenos kāpostus. &127;Bet tēva dēls tik paraustījis plecus.

"Pie mums tādi kāposti nekas. Man pašam tādas galviņas, apakš kuŗām cilvēku desmit, divpadsmit no stiprāka lietus izglābjas."

To dzirdēdams, bagātnieks atkal aizvilcies pie kučieŗa appra sīties par kāpostiem. Kučiers atteicis : "Cik lieli tie šogad, to īsti nemāku teikt, jo šovasar neesmu bijis kunga dārzā; bet to gan zinu: pērn viesulis nocēla jumtu siena šķūnim; tūliņ nogriezām vienu kāpostu lapu un ar vienu pašu lapu uzlikām šķūnim jumtu."

"Vai patiesi?"

"Nu, kā tad; tas pie mums nekas jauns."

Tagad bagātnieks vedis tēva dēlu siernīcā un rādījis savus lielos sierus, prasīdams: "Kā pie jums sierus taisa?"

"Pie mums sierus min ar zirgiem."

To dzirdēdams, bagātnieks atkal aizvilcies pie kučiera apprasīties par sieriem. Kučieris atteicis : "Kā viņi tur sierus taisa, to nezinu, jo pie tā darba nekad mani neliek, bet tik zinu: viņu nedēļu gājam uz mežu malku cirst un paņēmām vienu sieru līdz. Pienāca azaids, sākām sieru robit ar cirvjiem un--ko domājie - izrobījām no siera vidus veselu kumeļu."

Tagad bagātniekam pieticis; tūliņ vedis tēva dēlu iekšā un par precībām vien runājis, pie kam aplinkus nevarējis diezgan savu meitu cildināt. Tēva dēls to nomanījis un tādēļ&127; tīši pusbalsī pie sevis nobubinājis: "Laba sieva liela lieta. Kaut man būtu lemts, tādu dabūt. Bet viņa jau nenāks pie manis."

Bet gan bagātnieks šos vārdus sadzirdējis, tas tūliņ: "Kas neies pie tevis, pie tāda varena?"

"Tava meita!"

"Viņa neies; nu to es redzēšu! Rītu lai sataisās, parīt darināsim kāzas, pēcparīt būs laulības un tad pavadīšu jūs uz māju."

Tā palicis. No rīta tēva dēls pačukstējis savam kučierim:

"Klausies, mums izdevās viss labi; bet kamēr mēs te kāzojam, tev jāsteidzas uz māju un jāuzceļ no dēļiem augsts, augsts tornis, Tikdrīz es ar savu sievas tēvu braukšu mājā, tu aizdedzini augsto dēļu torni, lai kurās. Sievas tēvs tad prasīs, kas tur deg; es atteikšu : "Ak tu nelaime, kamēr kāzojām, mana augstā pils nodegusi, mani kāposti nosvilusi, mani sieri sagruzdējuši."

Viss izdevies, kā norunāts. Sievas tēvs ļoti gan žēlojies par nodegušo pili, bet beigās iesaucies : "Vai man naudas trūkst? Še !" ,

znotiņ, cik tev vajaga un taisi citu pili!"