5. A. 1960. Teicējs A. Tretjakovskis Ružinas pag.

Tuoļi nu myusu, vīnā kēnestī, beja daudz ūzulu mežu. Pi vīna taida ūzula meža beja cīmss un tymā cīmā dzeivuoja daudz bārnu, kuri kotru dīn lasījuos kūpā; taipat beja bārni nu cytim cīmim.

Vīnu reizi, bārni cyta cīmā, īdami uz sātu, sadūmuoja paskraidīt pa mežu. Vīns puika, vuordā Kazimirs, izleida vīnā ūzulā cīši augši un gribēja nūsaleist zemē, bet kai laidās, kūkā beja īškā caurums un puika īskrita tymā kūka caurumā un nikai jis nu turīnes navar izleist. Suoka puika kūka vydā cīši klīgt. Itū izdzierda cyti bārni un dreižuok aizskrēja uz cīmu un pastuositīja julo radinīkim, muotei ar tāvu. Kazimiri gluobt saskrēja vyss cīms un suoka grīzt tū ūzulu. lai ituo kūka jī struoduoja treis dīnas un treis naktis. Ceturtā dīnā, agri vysu zemnīku acīs nūtyka lels breinums: ūzula vītā stuovēja lela un cīši smuka kēniņa pils. Apleik ital pilei sātmaļs ar dzeļža sīnu. Durovuos ituos pils stuov puika Kazimirs; jis apvylkts smukuos kēniņa drēbēs un kluot pi juo stuov daudz kolpu, kuri tur rūkuos smuku karūgu. Kēniņš Kazimirs izledja augšy uz troņa un suoka runuot. Tymā pat laikā pasacēļa lels vējs un itū pili ar vysu kēniņu Kazimiru un juos kolpim aiznesa nazynoms kun. Verās zemnīki, ka nav nikuo, kai tik teirs teirums. Vysu mežu ar pili aiznesa vējs. Tai puika Kazimirs nazynoms kur tagad dzeivoj, bet juo tāvs ar muoti tagad raud. Es tī beju un vysu redzēju.