2. A. 2002. Lerchis - Puškaitis Džūkstē - Pienavā. L. P. II, 82, 46.

Citreiz dzīvojis kāds puisis, varens koklētājs, apbrīnojams dziedātājs. Kad viņš koklējis un dziedājis, tad visi putni salaidušies bariem klausīties un niknākie zvēri palikuši kā jēri.

Reiz puisis naktī apmaldījies mežā un nevilšus iekritis vilku bedrē. Vilks savām zvērošām acim nācis puisim pretim un patlaban taisījies, zobus šņakstinādams, nabadziņu plosīt. To redzēdams, puisis sācis koklēt un dziedāt. Acumirklī vilks aptupies puisim iepretim, kaucis jaukajām skaņām līdz un nedarījis neka ļauna.

Gaismiņā puisis izlēcis no bedres un gājis uz mājam; bet vilks, tecēdams, kā sunītis nopakaļus, pavadījis lielo koklētāju līdz vārtiem un negribējis nemaz vairs uz mežu atpakaļ griesties.