1. A. 2003. P. Smits Raunā.

Reiz nomiris viens kungs un viņa dvēsele atnākusi pie debesu durim un lūgusies Pēteri, lei laižot iekšā. Pēteris gan atvēris duris un paskatījies, bet kad redzējis, ka tas ir kungs, tad viņu iekšā nav laidis sacīdams, ka kungim debesis vair neesot vietas, tās esot pillas ar nabaga žīdīnim. Kungim visim jāejot uz elli. Ar žīdi nu sanākuši klausīties, ko tur runā. Kungs, to redzēdams sācis gūdrēt, vai ar viltu nevarētu tikt debesīs. Ta nu viņš stāštīš, ka viņš jau no elles nākot, bet neticis tur iekšā: arī visa elle esot pilla. Pēteris prasījis, kas tad tur esot noticis. Kungs atbildēš, ka ellē esot ūtrupe, tur pārdodot vecas lietas. Kā nu žīdi dabūši dzirdēt, ka ellē pārdodot vecas lietas, tā tie tūlin ar barim lauzušies pa debesu durirn laukā uz elli prom. Pa to pašu troksni arī kungs iespiedies pa durim iekšā un tā nu ticis debesīs.