Pārpratumi.

1. A. 2014. M. P. Lodziņš Sērpilī. L. P. VII, II, 30, 11.

Divi kaimiņi nebija ilgāku laku satikušies. Nu satikās itin tā piepēši un tūliņ vecākais kaimiņš apvaicājās: "Kā klājas, mīļais kaimiņ?" ,;Labi!" atbildēja otrs, "nositu kazu, gaļas kā malkas!" "Tad gan tev, mīļais kaimiņ labi!" "Kā tad labi? Gaļu kaltēdams nodedzināju pirti." "Tas gan, kaimiņ, slikti!" "Kā tad nu slikti? Uzcēlu jaunu kā biķerīti (kausiņu)." "Tad gan tev, mīļais kaimiņ, labi."

"Kā tad nu labi! Pirti celdams, nositu sievu!" Tas gan, kaimiņ, slikti." "Kā tad slikti? Apprecēju jaunu." "Tad gan tev, mīļais kaimiņ, labi." "Kā tad labi? Uz baznīcu braucot, piedzima dēls." "Tad gan tev, kairniņ, slikti." "Kā tad slikti? Nodzēru reizē kāzas un krustības." "Tad gan tev, mīļais kaimiņ, labi." "Jā, to es arī saku: kas labi, ta labi. Bet tā tikai tā lieta: līdz vienā vietā būtu labums, otrā vietā atkal sliktums klāt."