Pēteris Kalniņš Frankas Seseves Kāvūžos. A. Bīlenšteina k r. L. P. VI, 364, 102 g.

Reiz bija viens vīrs, liels; liels jokotājs. Viņu svētdienu viņš gāja dzīrās un bija pielasījis pilnu kabatu ar zvirbuļiem, skaidri pelēkiem zvirbuļiem. Aizgāja tur - viņš sāka zvirbulēnus pa vienam vien ņemt laukā un viņus tiesāt'. Pirmajam tas vaicāja: "Nu, pelēķi, kam tu piederi?" Zvirbulis nekā neatbildēja. "Ā!" viņš beidzot iesaucas, "ja tu neatbildi, tad tu piederi kronim!" un nocirta nabadziņam kaklu: lai izvārot pusdienai! Otram zvirbulim vaicāja: "Nu, kam tu piederi?" Tas, muļķis, arī nekā neatbildēja: Kā neatbild, tā viņš: "Ā! tad tu piederi bajāram!" un nocirta tam arī kaklu: Iai izvārot pusdienā! Trešam vaicāja: "Kam tad tu pie&127; deri?" Tas - par laimi - iečīkstējās un tā viņš: "Ā; tev ir valoda - tu piederi saimniekam!" un palaida dzīvu vaļā. Pēc tam viņš vēl pārklaušināja ceturto, piekto, sesto zvirbuli, bet -iekam viņš visus nav pārklaušinājis, es savu pasaciņu tālāk neteikšu: jāzin, kā tam beidzamam zvirbulim vēl klāsies.