F. Dunovs Grienvaldē. A. Bīlenšteina kr. L. P. VI, 365, 102 K.

Vienā aukstā, aukstā vasaras dienā viens zēns brauca mežā malku cirst. Viņš, nabadziņš, dikti bija nosalis. Ko nu darīs? Sa domāja sniegu nogrūst un uguni uzkurt, ka var sasildīties: Nu, un sniegu rakdams - ko domājiet - viņš uzraka zelta kastīti.

"Bet, pag!" viņš atminējās, "kur kaste ir, tur arī atslēgai vajaga būt." Un nu meklēja atslēgu. Par labu laimi atrada gan atslēgu, un nu tūliņ slēgs vaļā.

Gaidīsim tad nu, kad viņš atslēgs, tad redzēsim, kas tur labs iekšā būs!"