G. Veinberģis Embūtē. A. Bīlenšteina kr. L. P. VI, 365, 102, m. piez.

Kādreiz viens vecs vīriņš esot apkārt staigājis ar baltu kaula nūjiņu rokā. Ar to viņš piesitis pie viena celma, otra celma - tad izskrējis zaķis ar napuvušām ausim. Un, kas to klausās, tam nopūst ausim kā tam zaķim.