2. Ilsters Vestiena. Etn. I, 1891, 150. LP, VII, II, 50, l, 4b

Kad Dievs bija zemi taisijis, tad vinam palika vel daudz zemes pari, ka to nekur likt. Ezis Dievu pamacija, lai raunot krunkam (papriekšu vina bija gludena, t. i. bez kalniem). Tas bija labs padoms. Dievs nu ezim vaicaja: ko šis par to labu gribot? Vinš teica: lai šim dodot tadu spalvu, ka šo neviens nevarot aiztikt. Dievs paklausija ezi un deva vinam dzelonainu kazoku.