4. Veronika Piģene no Z. Sīpoles Valmieras apr 'Teikas par Dievu 5 2.

Dievs izradījis pasauli, bet nav varējis pabazt to zem debesim, un bēdājies, bet nav zinājis, ko iesākt. Te - kur gadījies, kur ne - mazais ezītis. Tas teicis, lai nebēdājoties neko, lai ņemot un lai saspiežot. Dievs papriekš pasmējies un neko nav teicis. Kad ezis aizgājis, Dievs saspiedis nedaudz zemi un tā viegli pagājusi zem debess velves. Nu Dievs bijis priecīgs, pasaucis ezi un uzprasījis: «Ko tu gribi par savu gudrību? Ja tu esi ar mieru, es tev došu adatu kažociņu.» Ezis bijis priecīgs un teicis, ka gribot gan. No ta. laika tad arī ezim ir kaula kažociņš, bet zeme ir mazliet saspiesta.

Piezīme. Tādas pašas teikas folkloras krātuvei ir vēl piesūtījuši J. Kleķeris no Izvaltas pag., J. Plaudis no Dzērbenes un R. Lazdiņš no Valkas apr. Jaunlaicanes. P. Š.