5. K. Corbiks no Benītas Grāveres Trikātā.

Tas bijis pašā sākumā. Dievs papriekšu uztaisījis debesis un tad zemi. Par nelaimi zeme iznākusi par lielu un negājusi vairs apakš debesim. Dievs stāvējis bēdīgs un nezinājis, ko iesākt. Te - kur gadījies, kur ne - ezis klāt un saka, lai Dievs ņem zemi un saspiež, jo tad viņa paliks mazāka. Labi! Dievs nu ņēmis zemi un spiedis to tik ilgi, kamēr tai bijis rūmes apakš debesim. No šīs spiešanas zemei radušās krunkas, kuras mēs saucam par kalniem. Par pateicību Dievs nu iedevis ezim tādu kažoku, ar kuŗu tas var labi aizsargāties. Vēl šodien ezis valkā to kažoku.