7. J. Sīmenovs Dolē. Brīvzemnieka Sborņik, 40. 36. LP. VIII, Il, 50, l, 4c.

Vecos laikos ezim bijis vareni lepns uzvalks. Bet skaistais apģērbs viņam atnesis daudz rūgtuma: ikviens, tikko ezi ieraudzījis, gribējis to saķert. Tolaik zeme vēl nebijusi pilnīgi pabeigta, tā neietilpusi debess apakšā. Tad Dievs saaicinājis visus radījumus, lai pārspriestu, kā zeme salabojama. Šinī saeimā ezim iešāvies vislabākais padoms prātā, tas sacījis: «Gudrāki būtu, ja zemi savilktu čumuros!» Tā noticis. Kāda toreiz zeme saraukta, kupros sacelta, tāda tā vēl šodien par derīgu izrādās. Bet ezis par to dabūjis tādu apģērbu, ka nevienam vairs netīk ap viņu niekoties, to tvarstīt.