8. Brīvzemnieka Sborņik, 40, 36. LP, Vll, II, 50 1, 4d.

Redzēdams, ka zeme vairs nepaiet apakš debesim, Dievs staigājis bēdīgs, nezinādams, kā izlīdzēties. Te sastapies ar ezi un izstāstījis tam savas raizes. Ezis, pats pie sevis novērodams: «Kad saritinos kamolā, palieku mazāks!» devis Dievam padomu zemi sažņaugt, saraukt. Labi. No tam izcēlušies kalni Bet ezis, kā apbalvojumu par labo padomu, dabūjis dzeloņaino ādu.