2. P. Šmits Raunā.

Kad Dievs izņēmis Ādamam vienu ribu no sāniem un gribējis no tās Ievu radīt, tad pieskrējis viens suns, izrāvis to ribu un bēdzis projām. Dievs gan dzinies sunim pakal, bet ribas tomēr vairs nedabūjis. Viņš nu noķēris suni pie astes, bet suns izrāvies, atstādams asti Dieva rokā. Tā tad Dievs nu esot radījis Ievu no suņa astes. Tā ka suņa spalvās labprāt uzturas blusas, tādēļ nu arī sievietēm esot vairāk blusu nekā vīriešiem.

Piezīme. Tā ir veca teika, kas labi pazīstama pie slavu tautām, rumāņiem, ungāriem un dažiem viņu kaimiņiem. Suņa vietā vispirms esot bijis Velns (sal. 4. var.), tad arī čūska un pērtiķis. P. Š.