11. K. Strautiņš no 60 g. v. M. Ģērmanes Madonas apr. Mēdzūlas pag. Teikas par Dievu, 102, 137.

Reiz vienā mājā dzīvojis slinks, slinks puisis un čakla meita. Puisis gulējis uz krāsns, bet meita vērpusi. Ienācis vecs vecītis, tas bijis pats Dieviņš, un prasījis ceļu. Puisis no krāsnsaugšas izstiepis lielu, gaŗu kāju un ar to parādījis Dieviņam ceļu, teikdams: vei, vei, uz to pusi, lai šis ejot. Meita nokaunējusies, ka puisis ar kāju ceļu rādījis, paņēmusi Dieviņu aiz rokas, izvedusi ārā un tad ar roku parādījusi, uz kuru pusi jāejot. Tad Dieviņš meitai teicis, ka šai tas slinkais puisis esot jāprecējot, citādi viņam nebūšot apgādnieka, un tas varot vēl nomirt badā.

No tā laika esot tā, ka slinkie puiši precējoties ar čaklām meitām un čaklie puiši ar slinkām meitām.

Piezīme. Skolnieks J. Dūdiņš ir uzrakstījis tādu pašu teiku ar Secē. Līdzīgas pasakas ir X. sējuma 6. numurā. P. Š.