12. E. Krastiņš Varenbrokā, Folkloras krātuvē.

Kad Dievs Ādamu un Ievu bija iztaisījis, te uz reizi Ieva Ādamu nesākusi klausīt. Ādams žēlojies Dievam, ka Ieva vairāk viņam neklausa. Dievs uz Ādamu saka: «Ej, tur ir viens avots, nomazgā galvu un ģīmi un kur tu vien vēlies, un tad Ieva no tevis bīsies.» Ādams aiziet, nomazgājies kā jau zinādams. Atnāk ar lielu bārdu pie Ievas. «Ar to mani neizbaidīsi, es ar varu tāda palikt.» Viņa mudīgi aizskrien līdz tam pašam avotam. Kā pamērcē avotā roku un liks pie ģīmja, te - kur bijusi, nebijusi - bite klāt un dzel šekumā. Un ka viņa sper šauju šekumā, tur ir palika spalvas.