1. Kārlis Skujiņa no Martas Antenes Smiltenes pag.

Dies reiz sviedis visus kustoņus un zvērus, kā tie piedzimuši, pār jumtu. Viņi visi otrā pusē nokrituši zemē uz kājām un tūlī sākuši iet. Dies gribēš svies; cilvēka bērnu ar pār jumtu, bet māte nelaidusi, baidīdamās, ka nenositas. Dies saskaities un sacīš, lai tad ar bērnc guļot tik ilgi, kamēr pats sākšot iet kājām.

Tādēļ ar vēl līdz šai dienai bērni tik ilgi neejot kājām, kamēr zvēri kā &127;iedzimstot, tā tūlī sākot iet.

Piezīme. Ļoti līdzīga teika ir arī dāņiem. Dāhnhardt, II, 87. P. Š.