7. Skolnieks A. Lītavnīks Rēzeknes apr. Andrupenes pag. Teikas par Dievu, 60, 75.

Agrāk Dievs staigājis pa zemes virsu. Viņš saticis bābu pagalmā un vaicājis parādīt ceļu. «Ej,» saka, «man nav vaļas ceļu rādīt.» Tad viņš pavaicājis puisim parādīt ceļu. Puisis parādījis. Tad Dievs sakot bābai: «Dod, es bērniņu pārsviedīšu pār jumtu. Viņš tūliņ staigās kājām.» Viņa nedevusi bērniņa un teikusi: «Lai mans bērns nestaigā seši mēneši, bet es nedošu.» Tad Dievs saka: «Dod jēriņu,» šis pārsviedīšot. Bāba iedevusi jēriņu. Kā pārsvieda jēriņu, tā jēriņš no pirmās dienas staigā kājām, bet bērniņš arī pēc sešiem mēnešiem vēl neiet.