3. Pēteris Alunāns Krustpilī. LP, VII, Il, 48, 1, 18b.

Vecos laikos cilvēks zinājis, kad jāmirst. Tā reiz viens vīrs taisījis sētiņu un mietus sējis ar salmiem. Tā viņam strādājot pienāk viens vecs vīrs un saka: «E! kas tad tas par darbu? Par ko tad ar klūgām negriez un netaisi tās sētiņas? Cik ilgi tad tev ar salmiem sieta sētiņa stāvēs?» - «Nu, manam laikam būs diezgan, jo man drīz būs jāmirst!» sētiņas taisītājs atbildējis. «Nē, tagad gan tu nemirsi! No šā laika neviens cilvēks nezinās, kad kuŗam jāmirst.» To teikdams, vecais vīrs pazudis, jo tas bijis pats Dievs.