5. M. Dunkule Cesvainē. Teikas par Dievu, 95, 125.

Reiz viens vecītis taisījis sētu. Kārtis starp mietiem tas iestiprinājis ar salmu grīztēm. Salmu grīztes viņš lietojis tāpēc, ka zinājis, ka viņam drīz jāmirst. Garām gājis sirms vecītis, Dievs. Tas vaicājis, kādēļ viņš netaisot stiprākas grīztes. Sētas taisītājs atbildējis, ka šā mūžam pietikšot. Nu Dievs sadusmojies un nolicis, lai neviens cilvēks nezina savas miršanas dienas.