4. Skolniece A. Melnbikse Valmierā. Teikas par Dievu, 98, 130.

Viens vecis Zilajā kalnā vārījis valodas. Dūmi, kas cēlās uz augšu, aptinās ap kalnu, un tādēļ vēl tagad izliekas, it kā; kalns būtu tīts zilā miglā. Putra jau bijusi gandrīz gatava, kad pienācis krievs. Putra vārījusies: «Blar-blar-blar». Pienācis vācietis. Tā kā putra jau bijusi gluži gatava, tad izklausījās, it kā tā teiktu: «Saksa, maksa, deič, peič».

Pēdīgi putra bija jāņem nost no uguns. Te pienāca vēl viens vīrs. Putru sviežot zemē, tā teica: «Lač.» No tā laika šo pēdīgi pienākušo vīru sauc par latvieti.

Piezīme. Vēl tādu pašu teiku ir uzrakstījuši K. Bukums Valmiera un B. Riekstiņš Cesvainē. Arī igauņiem ir tāda teika. P. Š.