Kā dažas tautas cēlušās.

5. Skolnieks S. Jeronovičs Eglūnā. N. Rancāna kr.

No myuža īsuokuma, kad Dīvs dalēja pasauli uz trejom daļom, tad pūļus nūsyutēja uz dīnvydim, vuocīšus pagrīze vairuok uz vokoru pusi pi jyurom. kai tukluokus un rasnuokus, lai jī varātu mauduotīs pa yudiņim. Bet krīvim Dīvs sacēja: «Jums ir leli kažuki, stypra veselība, tad dūdu jyusim zīmeļu pusi. Turu cerību, ka iyus puorcīssit lelus soltumus un bodu. Tad krīvi nūsaklausējuši Dīva vuordu, lyudze nu juo, lai jis dūtu jīm brandivīna, ar kū pasasildīt. Tai arī nūtyka. Šis brandivīns tyka izlyugts krīvim nu paša Dīva un tagad pa vysom Krīvijas molom stypri dzer un taisa brandivīnu.