1. K. Skujiņa Smiltenes pagastā.

Ievai bīš pulka bērnu un viņa nevarēsi visus kārtīgi apkopt. Citim bīsi nomazgāta mute, sasukāta galva un kārtīgas drēbes mugurā. Citim bīšas tik galvas sasukātas un mutes nemazgātas un apģērbs ar vais nebīš kārtībā. Un citi bīši ar nesasukātām galvām, nemazgātām mutēm un prastos noplīsušos apģērbos. Atnācis Dievs bērnus pārraudzīt. Ieva sadzinusi nekārtīgos bērnus kūtī un negribēsi Dievam rādīt. Viņa gribēsi rādīt tik kārtīgos bērnus. Dievs prasīš, kur citi bērni, vai tik vien i. Ieva sacīsi, ka i gan, bet tie i kūtī. Dievs licis, lei atsauc visus bērnus.

Un ta Dievs iecēlis neapkoptos bērnus par kalpiem tiem apkoptiem bērniem.  Tā Ieva radīsi kungus, saimniekus un kalpus.

Piezīme. Tāda teika ir arī rietuma Eiropā pazīstama. P. Š.