2. Skolnieks A. Jurķis no 59 g. v. P. Jurķa Nīcā. R. Lielozola kr.

Senos laikos, ka cilvēkiem vēl nebijis apģērba, dzīvojis tāds nabags skroderis, kas gribējis izšūt drēbes, ar kuŗām varētu apģērbties, bet viņš to nevarējis izdomāt. Bet vienu rītu viņš piecēlies dzirdējis, ka pie lauka durvim kaut kas grabinājas. Viņš gājis skatīt. Durvis attaisot, viņš ieraudzījis lielu vēzi. Vēzis sacījis: «Tu gribi izšūt drēbes, bet tu to nevari, nāc es tevi pamācīšu.» Vēzis iegājis iekšā un sacījis: «Es rāpošu pa vadmalas gabalu un tu ar šķērēm griez man pakaļ.» Tā arī skroderis izdarījis. Un kad tas bijis padarīts, tad vēzis parādījis, kā viņu sašūt, un tad aizgājis. Un tas vēzis bijis Dieva sūtīts eņģelis. Skroderis sašuvis drēbes un uzvilcis mugurā, jo līdz tam visi ļaudis staigājuši ietinušies zvēru ādās. Tad nu &127;audis bariem vien nāca un lika šūt drēbes. Skroderis pieņēma vēl daudz zeļļu un dzīvoja laimīgs līdz mūža galam.