5. C. Apšenieks Jaunlatgales Bērzpils pag. Teikas par Dievu, 100, 134.

Tas bija sensenos laikos, kad Dieviņš vēl pa zemes virsu staigājis un runājis ar cilvēkiem. Tad viņš zinājis vienā vietā ļoti slinkas meitas. Nu viņš reiz ienācis pie viņām, it kā ceļa nezinādams, prasīt, lai parāda uz turieni un turieni viņam ceļu. Viena meita iznākusi un ar kāju parādījusi: «Tur!» Dieviņš par to sadusmojies un nolicis, lai meitām nekad netrūktu darba.

Un, patiesi, meitām darba nekad netrūkst, un viņas strādā un strādā, bet nespēj padarīt.