6. J. Krūmiņš no Annas Bērziņas Auļukalnā. LP. VlI, lI, 48, 1, 16.

Iesākumā utu nebijis. Tad reiz jauna sieviete tīšā pārgalvībā pārmetusi Dievam: kāpēc viņš svētdienā ne tā mazākā darba neesot atvēlējis? Diezin, vai pat matus pīt un galvu sukāt brīvu esot? Dievs atteicis: «Došu tev darbu tādu, kas katru svētdienu darāms un tomēr nekad nebūs pabeidzams. Lai aug utis galvā ! Tās varēsi pa svētdienām nīcināt.» No tā laika visiem cilvēkiem augot utis, kas ieskājamas un tomēr pilnīgi nekad neizieskājamas.