10. «Austrums» 1893, nr. 3. LP. Vll, Il, 48, 1, 20.

Reiz sievas sēdējušas istabā, vērpdamas itin klusu. Te ienācis vecs nabags un lūdzis, kur piesēsties, bet sievas neatbild; lūdzis nodzerties - sievas, kā nerunā, tā nerunā. Beidzot nabags prasījis: kāpēc šīs tā klusējot? Dabūn atbildi: «Visu vajadzīgo izrunājām un tagad vairs nav ko runāt. Vecis devis padomu, lai aprunājot cita citu. Šis padoms sievām tā paticis, ka tās vēl tagad to cienī.