5. G. Borozinska Barkavā.

Agrāk rudziem vārpas augušas no pašas zemes. Reiz pļāvēja pļāvusi rudzus. Pienācis Dievs un vaicājis, vai esot viegli pļaut. Pļāvēja atbildējusi, ka ļoti grūti. Dievs paņēmis tās vienroci un cirtis pa vārpām. No zemes līdz tai vietai, kur Dievs iecirtis, vārpa pārvērtusies par salmu. Pļāvēja vēl žēlojusies, ka esot pārāk gŗūti -- Dievs cirtis otru reizi. Pirmā vietā ticis mezgls un vārpa pacēlusies vēl par vienu lomiņu augstāk. Bet pļāvēja vēl kurnējusi, ka esot par gŗūtu. Dievs saskaities, paņēmis pļāvējas vienroci un cirtis no vienas vietas, gribējis atstāt tikai salmus bez vārpām. Bet tad kaķi un suņi nākuši Dievu lūgties un Dievs atstājis salma galā vārpiņu kaķiem un suņiem no kā pārtikt.