14. G. Pols no 83 g. v. Mades Pušķes Beļavas pag.

Senāk vārpas augušas salmu stiebru garumā, bet reiz viena nolaidīga slinka māte nav ņēmusi sūnas kušķīti, bet maizes mīkstumu un slaucījusi ar to bērnam pakaļu. Dievs par to apskaities un noteicis, ka vārpas vairs neaudzēšot. Bet nu ir nākuši pie Dieva suņi un kalni, tie lūguši, lai jel audzinot vārpas ķetnas garumā. Dievs tos paklausījis un no tā laika vārpas augot ķetnas garumā.