15. A. Oša no D. Joāses Lubānā. A. Aizsila kr.

Reiz cilvēkiem bijis ļoti daudz maizes, tik daudz, ka pat nebijis kur likt. Gan ēduši lopi, gan cilvēki, bet maizes netrūcis nekad.

Reiz viena māte paņēmusi maizes gabaliņu un krietni piesmējusi. Dievs ļoti sadusmojies par to un negribējis nemaz cilvēkiem vairs maizes dot. Suns aizgājis pie Dieva un lūdzis, lai tak atstājot kaut šā tiesu. Dievs suni apžēlojis un atstājis viņa tiesu.

Tā vēl šodien tīrumā augot tikai suņa tiesa.