10. Ozoliņu Niklāss Grazdonē, «Dienas Lapā».

Reiz bijis bads. Cilvēki nezinājuši, kur šauties aiz bada; visi bijuši izdēdējuši kā drāna. Tikai kāda māmuliņa ar savu vienīgo meitu bijušas spirgtas un veselas. Ļaudis brīnījušies un prasījuši, no kā šās uzturoties. Vecīte rādījusi vēžus un sacījusi, ka šī šos kukaiņus ēdot. Citi arī lūkojuši un atraduši, ka esot garda gala; viņi sākuši ēst vēžus un tā izglābušies no bada.