Mājas lopi.

14. M. Priedīte no V. Priedīša Meirānos.

Agrāk, ka zirgi (tad vēl viņus tā nesaukuši) vēl nebijuši pie cilvēkiem, viņi veduši karu ar vēršiem, jo tie noēduši visu zāli. Tad zirgs aizgājis pie cilvēka un lūdzis viņu palīgā iznīdēt vēršus. Cilvēks :gan negribējis iet, jo sacījis, ka arī viņš nevarot vēršus uzveikt Zirgs pamācījis: lai kāpjot viņam mugurā un paņemot kādu asu, garu šķēpu. Šis skriešot viņam virsū un tad lai cilvēks sitot. Ja, vērši šiem uzbrukšot, tad viņš ātri skriešot projām un vērši šo nevarot panākt. Tā arī izdarījuši un drīz vien vērši tikuši uzvarēti. Cilvēkam zirgs iepaticies un viņu vairs nelaidis vaļā. Zirgs gan lūdzies, bet viss velti. Tā zirgs palicis pie cilvēka. Tā kā zirgs bijis ļoti stiprs un veicis to, ko cilvēks nevarējis, tad cilvēks arī viņu nosaucis par «zirgu». Tā zirgs dabūjis savu vārdu.